Latviski par MSAE
Eiropas programmā pieaugušo izglītībai uzsvērta nepieciešamība ievērojami palielināt pieaugušo līdzdalību formālajā, neformālajā un ikdienējā izglītībā, lai apgūtu darba prasmes, aktīvi iesaistītos pilsoniskajā dzīvē vai personīgi attīstītos un pilnveidotos. Programmā ir izklāstīts redzējums par to, kā pieaugušo izglītībai Eiropā būtu jāattīstās līdz 2020. gadam, un noteiktas šādas konkrētas prioritātes 2015. līdz 2020. gadam, tostarp efektīvas informēšanas, konsultēšanas un motivēšanas stratēģijas, lai sasniegtu un palīdzētu pieaugušajiem, kas mācās. Viens no aktuālākajiem izaicinājumiem Latvijai ir tās konkurētspējas stiprināšana labklājības palielināšanai, samazinot produktivitātes atšķirību no citām attīstītajām valstīm, vienlaikus risinot ekonomikas ietekmi uz klimata (vides) pārmaiņām, nodrošinot vienlīdzīgas izglītības iespējas visos Latvijas reģionos. Viens no galvenajiem rīcības virzieniem ir ieguldījumi cilvēkkapitāla izaugsmē visos līmeņos un uzņēmējdarbības efektivitātes paaugstināšana. Informatīvajā ziņojumā par Priekšlikuma Nacionālā attīstības plāna 2021-2027 mērķiem, prioritātēm un rīcības virzieniem uzsvērts “Paradigmas un paradigmu maiņa – ceļš uz attīstību”, kas nozīmē, ka jāmaina daudzi attīstības šķēršļi, tostarp mūsu attieksme, paradumi un domāšana – gan vides, gan darba, gan izglītības, gan sadarbības ar līdzcilvēkiem jomā. Mēs vēlamies palielināt to iedzīvotāju skaitu, kuri mācās un pieņem apzinātus lēmumus saistībā ar ekonomikas, finanšu un vides jautājumiem. Mēs vēlamies aktivizēt vietējās pašvaldības, lai tās ieguldītu mūsu iedzīvotāju izglītībā un informētībā, koncentrējoties uz dažādu mērķgrupu – sociāli neaizsargāto un sociāli un ekonomiski aktīvo personu – izglītības vajadzībām, kā arī uz MVU kapacitātes palielināšanu, lai parādītu gaidāmās uzņēmumu, valsts iestāžu un vietējā darba tirgus vajadzības pēc digitālās lietpratības. Šo mērķi mēs sasniegsim, dodot iespēju mācīties un apmainīties ar dažādu valstu pašvaldību labo praksi, rīkiem un metodēm, lai atbalstītu pieaugušo izglītību un paaugstinātu iedzīvotāju, uzņēmēju un darbinieku zināšanas un informētību. Mācības, diskusijas un pieredzes apmaiņa tiks organizēta partnerorganizāciju darbiniekiem un pieaugušo izglītotājiem, kas iegūs pašapziņu un zināšanas, lai lobētu AE vietējās pašvaldībās. Projekta rezultāti tiks izplatīti pašvaldībām un citām ieinteresētajām pusēm gan multiplikācijas pasākumos, gan elektroniski. Projekta partneri ir pārliecināti, ka starpvalstu sadarbība veicinās pašvaldību darbību, attīstīs inovatīvas pieejas, veidos jaunus tīklus, uzlabos darba metodes, pārņems labo praksi un jaunas perspektīvas, kā arī palielinās to iedzīvotāju skaitu, kuri mācās un pieņem informētus lēmumus.
Mērķa grupas ir pašvaldību darbinieki, pieaugušo izglītības asociācijas un pieaugušo izglītības sniedzēji.
Mērķi ir šādi:
1. Iepazīstināt dalībniekus ar pašvaldību atbalsta pieaugušo izglītībai labās prakses piemēru rīkiem, metodēm un pieejām;
2. Palielināt dalībnieku zināšanas un izpratni par neformālās izglītības lomu,
par efektīvām pieejām pieaugušo izglītības attīstībai un dažādām pašvaldību iespējām atbalstīt pieaugušo izglītību;
3. Atvieglot dalīšanos ar partnervalstu dažādo pieredzi, kas saistīta ar pieaugušo izglītību;
4. Uzlabot dalībnieku kultūras inteliģenci;
5. Uzlabot pieaugušo izglītotāju pārliecību, lai lobētu atbalstu pieaugušo izglītībai;
6. Veicināt sadarbību un partnerību starp vietējām pašvaldībām un pieaugušo izglītotājiem no dažādām Eiropas valstīm, lai vēl vairāk nostiprinātu Eiropas dimensiju.
01 Projekta konteksts
Vietējās pašvaldības ir vistuvākā atbalsta iestāde vietējiem iedzīvotājiem, kas darbojas ciešā sadarbībā ar vietējiem pieaugušo izglītības nodrošinātājiem. Tas nosaka pašvaldību īpašo lomu pieaugušo izglītībā.
Tradicionālās politikas pārāk lielu uzmanību pievērš izglītības institucionālajam sakārtojumam. Izglītības sistēmas ir jāpārveido, lai tās kļūtu atvērtākas un elastīgākas, darbojoties pastāvīgu pārmaiņu un jaunu izaicinājumu apstākļos. Eiropas Komisija kā vienu no mūžizglītības pamatprincipiem ir deklarējusi dalītas atbildības principu: par mūžizglītības iespēju nodrošinājumu atbildību dala valsts, pašvaldības, privātie uzņēmēji, sabiedriskās organizācijas un katrs iedzīvotājs. Pašvaldības ir tās, kuras savā teritorijā spēj šo atbildību koordinēt, efektīvi izmantojot esošos resursus un kompleksi risinot ar pieaugušo izglītību saistīto jautājumu loku.
Pieaugušie ir skaitliski lielākā izglītojamo daļa katrā valstī, katrā pašvaldībā. Vajadzībām atbilstoša izglītība ir jānodrošina visu vecumu, tautību un sociālo grupu pieaugušajiem. Šajā ietvarā uzmanība pievēršama gan ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem – mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, strādājošajiem, amatniekiem, gan sociāli neaizsargātām grupām – bezdarbniekiem, migrantiem, cilvēkiem ar zemām pamatprasmēm un zemu ienākumu līmeni, pensijas un pirmspensijas vecuma cilvēkiem.
Izglītības kvalitāte, pieejamība un saturs ir būtiski izaicinājumi valstu cilvēkkapitāla attīstībai, tie nosaka ekonomiskās izaugsmes un dzīves kvalitātes paaugstināšanas iespējas. Darba vidē cilvēkpotenciāls attīstās, gūstot pieredzi, bet notiek arī pretēji procesi – profesionālā un sociālā izdegšana. Latvijas Pieaugušo izglītības apvienības ilggadējā vadītāja A.Jākabsone konstatē, ka „daudzi cilvēki nav gatavi visaptverošai atbildībai par savu dzīvi. Viņus nogurdina atrašanās nepārtrauktās izvēles situācijās un lēmumu pieņemšanas nepieciešamība ”[1] (Latvijas Pieaugušo izglītības apvienība, 2003, 19). Tas izvirza uzdevumu pašvaldībām līdz ar pieaugušo izglītības piedāvājuma pasūtīšanu izglītības sniedzējiem, meklēt pārliecinošas pieejas, kas ļautu uzrunāt, motivēt un iesaistīt izglītībā izdegušos un “nogurušos” pieaugušos.
Daudzveidīga un rosinoša izglītības informācija, karjeras atbalsta pakalpojumi, izglītības meistarklašu demonstrācijas, uz izglītību vērstas kopienu aktivitātes kļūst par arvien nozīmīgāku pieaugušo izglītības sastāvdaļu.
Viena no pieaugušo izglītības mērķgrupām ir paši pieaugušo izglītotāji – pieaugušo izglītības pedagogi un mācību organizatori. No viņu profesionālās kompetences vislielākā mērā ir atkarīgs programmu piedāvājums, to kvalitāte un mācību lietderība. Latvijā nav oficiālu ar pieaugušo izglītību saistītu profesiju. Līdz ar to valstī pieaugušo izglītības jomā nav noteikta speciālistu sagatavošanas un profesionālā pilnveides kārtība, nav nacionāla līmeņa piedāvājuma. Pašvaldības risina šo jautājumu speciālistu pieredzes apmaiņas ceļā un izmantojot citus pieejamos resursus. Ne vien izglītotu speciālistu trūkums, bet bieži arī deputātu nepietiekama izpratne par pieaugušo izglītības būtību un uzdevumiem traucē pašvaldībām veidot mērķtiecīgu savu pieaugušo izglītības politiku.
[1] Jākobsone Anita. Pieaugušo mācīšanās un mūžizglītības nozīme katra cilvēka un sabiedrības dzīvē. No : KomPas : rokasgrāmata pieaugušo izglītības pasniedzējiem. Rīga : Latvijas Pieaugušo izglītības apvienība, 2003. 13. – 48. lpp.
02 Projekta intelektuālais reultāts
Erasmus+ projektā “Pašvaldības atbalsta pieaugušo izglītību” Latvijas Pieaugušo izglītībasapvienība un partneri no Lietuvas, Igaunijas un Itālijas ir izstrādājuši rokasgrāmatu, ar kuruvēlējāmies veicināt pašvaldību atbalstu pieaugušo izglītībai, lai palielināt pieaugušo līdzdalībuizglītībā.
Vietējās pašvaldības ir vistuvākā atbalsta iestāde vietējiem iedzīvotājiem, kas darbojas ciešā sadarbībā ar vietējiem pieaugušo izglītības nodrošinātājiem. Tas nosaka pašvaldību īpašo lomu pieaugušo izglītībā.
Rokasgrāmatā esošā informācija ļauj pašvaldību pieaugušo izglītotājiem un organizatoriem gūtjaunas zināšanas un ierosmi pieaugušo izglītības uzlabojumiem. Rokasgrāmatā apkopotainformācija par pieaugušo izglītības faktisko situāciju, esošo atbalstu pieaugušo izglītībassniedzējiem un pieaugušo izglītības iespējām dažādām mērķa grupām, ES fondiem, valsts un pašvaldību atbalsta instrumentiem. Te varēsiet iepazīt iedvesmojošus labas prakses piemērus no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Itālijas.
Latvijas Pieaugušo izglītības apvienība atspoguļo pašvaldību divu dažādu pieugušo izglītībasatbalsta modeļu praksi. Lietuvas Pieaugušo izglītības apvienība dod detalizētu un iedvesmojošuieskatu ikgadējo pieaugušo izglītības nedēļu organizēšanā, pieaugušo garīgās un fiziskāsveselības veicinošās aktivitātēs Panevēžu un Jonišķu pašvaldībās. Igaunijas Pieaugušo izglītotājuapvienība “Andras” apraksta kā Igaunijā darbojas pieaugušo izglītības koordinatoru tīkls, analizēreģionālās sadarbības semināru lomu pieaugušo izglītības problēmu risināšanā un stāsta par Tallinas Tautas skolas ilgadējo darbību. Itālijas pieaugušo izglītībā iesaistīta apvienība“Prometeo” dalās ar Montessori metožu izmantošanu pieaugušajiem un par virkni jauninājumu, kas atvieglo cilvēku atgriešanos izglītībā, lai labāk iekļautos darba tirgū.
Rokasgrāmata arī piedāvā praktisku rīku iedzīvotāju digitālo prasmju noteikšanā, kurš projektalaikā izmēģināts vairākās projekta partnervalstu pašvaldībās un sniedz informāciju par konkrētudigotālo prasmju uzlabošanas vajadzībām. Rīku iespējams kopēt un adaptēt arī citām aptaujasvajadzībām pašvaldībā.
Saite rokasgrāmatai angļu valodā
https://epale.ec.europa.eu/en/resource-centre/content/manual-municipalities-support-adult-education
Saite rokasgrāmatai latviešu valodā
Saite rokasgrāmatai lietuviešu valodā
http://www.lssa.smm.lt/lt/wp-content/uploads/2014/06/MSAE-Vadov%C4%97lis_LT.pdf
Saite rokasgrāmatai Igauņu valodā
Saite rokasgrāmatai itāļu valodā
04 Partneri
Latvijas Pieaugušo izglītības apvienība ir nevalstiska organizācija, kas apvieno 63 juridiskas un fiziskas personas – pieaugušo izglītības piedāvātājus Latvijā.
Latvijas Pieaugušo izglītības apvienība ir dibināta 1993.gadā un tās mērķis ir veicināt neformālās izglītības sistēmas attīstību Latvijā, piedalīties mūžizglītības politikas veidošanā un veicināt pilsoniskas, demokrātiskas un līdzsvarotas sabiedrības attīstību.
Latvijas Pieaugušo izglītības apvienība ir Eiropas Pieaugušo izglītības asociācijas, Eiropas pamatprasmju tīkla, Ziemeļvalstu – Baltijas pieaugušo izglītības tsadarbības tīkla, Latvijas Attīstības izglītības platformas un Latvijas Pilsoniskās alianses dalīborganizācija.
Latvijas Pieaugušo izglītības apvienība piedalās pieaugušo izglītības nacionālo attīstības plānu un stratēģiju izstrādē, pārstāv nevalstisko sektoru Eiropas struktūrfondu un Kohēzijas fonda padomē un Latvijas Pieaugušo izglītības pārvaldības padomē.
Latvijas Pieaugušo izglītības apvienībai ir ievērojama pieredze dažādu izglītojošu un informatīvu pasākumu un semināru organizēšanā, nacionālu un starptautisku projektu īstenošanā.
Latvijas Pieaugušo izglītības apvienībai ir tīkls, kurā ietilpst pieaugušo izglītības organizācijas no visas Latvijas, pieredzējuši pasniedzēji, aprobētas programmas, metodiskie un izglītojošie materiāli.
Galvenie darba virzieni:
-mūžizglītības sistēmas attīstība Latvijā;
-metodisks un izglītojošs atbalsts pieaugušo izglītības iestādēm;
-sociālā riska grupu izglītošana un integrēšana darba tirgū un sabiedrībā.
Lietuvas pieaugušo izglītības asociācija
Lietuvas Pieaugušo izglītības asociācija (LAAE) dibināta 1992. gada 24. februārī. LAAE ir neatkarīga, sabiedriska bezpeļņas dažāda veida organizāciju un fizisku personu apvienība.
LAAE MISIJA: Mēs, Lietuvas Pieaugušo izglītības asociācija, sadarbībā ar Lietuvas un ārvalstu pieaugušo izglītotājiem un institūcijām, aicinām pulcēties indivīdus un dažādu organizāciju pārstāvjus, lai veicinātu un attīstību mūžizglītību un sabiedrības iespējas turpināt izglītību.
Mūsu darbības pamatā ir šādi principi:
- Atvērtība idejām, iniciatīvām un pieredzei;
- Atbildība un vēlme strādāt komandā;
- Efektivitāte un kvalitāte.
Biedrības MĒRĶI:
- Apvienot kopīgam darbam pieaugušo izglītotājus un institūcijas, apspriežot pieaugušo izglītības jautājumus;
- Izplatīt andragoģijas idejas un celt andragoga profesijas prestižu;
- Attīstīt pieaugušo izglītotāju andragoģisko meistarību un internacionalitāti;
- Attīstīt kvalitātes vadības kultūru pieaugušo izglītībā;
- Attīstīt pieaugušo vajadzību pēc mūžizglītības un spējas aktīvi piedalīties profesionālajā un sabiedriskajā dzīvē;
- Pārstāvēt Lietuvas pieaugušo izglītotājus valstī un ārvalstīs.
Lai īstenotu šos mērķus, biedrība savu darbību koncentrē šādos virzienos:
- Pieaugušo izglītības metožu un prasmju attīstīšana darbam ar pieaugušo grupām;-
- Pieaugušo pilsonisko prasmju attīstība;
- Pieaugušo sociālās iniciatīvas iespēju attīstība;
- Pieaugušo izglītojamo nedēļu organizēšana;
- Partnerību veidošana ar līdzīgām citu valstu organizācijām;
- LAAE biedru formālu un neformālu tikšanos organizēšana.
LAAE piedalās galveno izglītības politikas dokumentu un tiesību aktu veidošanā. Saskaņā ar Izglītības likumu LAAE nosūta savu pārstāvi uz Lietuvas Izglītības padomi, kas dod iespēju izglītības politikas debatēs aizstāvēt pieaugušo izglītības intereses.
LAAE ir biedrs: Eiropas Pieaugušo izglītības asociācijā (EAEA, kopš 1993); ReferNet, Eiropas uzziņu un zināšanu tīklā, kas nodrošina augstu kvalitāti (kopš 2003. gada); Ziemeļvalstu – Baltijas pieaugušo izglītības neformālaijā tīklā (kopš 2006. gada); NVO izglītības tīklā Lietuvā (kopš 2017).
LAAE ir arī viens no Rumšišķu muzeja muižas akadēmijas dibinātājiem un starptautiskā LMN tīkla (Learning Museum Network) asociētais partneris,
www.lemproject.eu).
ANDRAS Igaunijas pieaugušo izglītotāju asociācija:
– dibināta kā nevalstiska institūcija 1991.gadā;
– pulcē dažādu pieaugušo izglītības nodrošinātāju pārstāvjus Igaunijā (65 juridiskas un fiziskas personas);
– pārstāv Igaunijas pieaugušo izglītību Eiropā un visā pasaulē. ANDRAS ir Eiropas Pieaugušo izglītības asociācijas biedrs kopš 1991. gada, Eiropas pamatprasmju tīkla biedrs kopš 2017. gada;
– ANDRAS mērķis ir paaugstināt pieaugušo izglītotāju kompetenci.
Aktivitātes:
– piedalīties izglītības politikas veidošanā;
– piedalīties pieaugušo izglītības un mūžizglītības koncepcijas veicināšanā Igaunijā, veidojot izglītībai labvēlīgu vidi;
– organizēt kampaņas un pasākumus, kas izceļ izglītības vērtību, piemēram, Pieaugušo izglītības nedēļas un Pieaugušo izglītības forumus;
– piedalīties nacionālos un starptautiskos projektos, kas vērsti uz pieaugušo izglītības attīstību;
– pieaugušo izglītotāja profesijas atzīšana un profesionālās kvalifikācijas piešķiršana;
– konsultēt dalīborganizācijas un iesaistīt tās projektos, kas veicina pieaugušo izglītības attīstību.
Pieaugušo izglītotāja profesijas standarta izstrāde aizsākās 2000. gada sākumā un pirmie kvalifikācijas sertifikāti andragogiem tika izsniegti 2004. gadā. ANDRAS saņēma tiesības piešķirt pieaugušo izglītotāja kvalifikāciju, izveidoja profesionāļu komisiju, kurā iesaistījās nozares vadošie eksperti. Pirmais profesijas standarts bija uz zināšanām balstīts. Uz kompetencēm balstīta profesijas standarta ieviešanai 2007. gadā tika izstrādāta jauna versija un integrēti trīs esošie līmeņi. 2011. gadā tika apstiprināti četri jauni pieaugušo izglītotāju profesiju standarti, kas tagad ir pilnībā savietojami ar Igaunijā spēkā esošo astoņu līmeņu globālo kvalifikāciju ietvarstruktūru. Kopš 2012. gada ANDRAS ir izsniegusi pieaugušo izglītotāja profesionālās kvalifikācijas piektajā, sestajā, septītajā un astotajā līmenī. Līdz šim izsniegts 45151 profesionālais sertifikāts.
ANDRAS ir ilggadēja pieredze pieaugušo izglītības veicināšanas pasākumu un apmācību kampaņu organizēšanā. Organizācija ir guvusi pieredzi starptautisku pieaugušo izglītības projektu īstenošanā. ANDRAS ir arī Erasmus + AGENDA projekta “Nacionālie koordinatori Eiropas pieaugušo izglītības programmas īstenošanai” nacionālais koordinators. ANDRAS ir iestāde, kas piešķir pieaugušo izglītotāju profesionālās kvalifikācijas Igaunijā un tai ir pieredze ekspertu iesaistīšanā pieaugušo izglītotāju profesionālās kvalifikācijas koncepcijas izstrādes procesā. ANDRAS piedāvā kvalificētiem pieaugušo izglītotājiem virkni aktivitāšu viņu profesionālās izaugsmes atbalstam – seminārus, informācijas dienas, meistarklases, konferences, reģionālās darbnīcas. Organizācija nodrošina arī dažāda apjoma apmācību kursus, kas atbalsta pieaugušo izglītotājus, kuru mērķis ir pretendēt uz profesionālo kvalifikāciju.
Prometeo ir izglītības nodrošinātājs un NVO organizācija, kas dibināta 2001. gadā Itālijā. Mums ir 8 pastāvīgie biedri ar 45 skolotājiem, kas nāk no augstskolām vai vidusskolām. Mūsu darbība aptver dažādas nozares, piemēram, vides un agrāro jomu, lauksaimniecības un pārtikas rūpniecību, vadītāju profesionālās prasmes, ekonomisko izglītību, jaunatnes izglītību, veselības aprūpi, tūrismu un ar to saistītās profesijas, sieviešu sociālo iekļaušanu un integrēšanu darba tirgū, nodarbinātības un integrācijas aktivitātes migrantiem.
Mēs īstenojam projektus Eiropas, nacionālā un reģionālā līmenī: piem. projekti jauniešiem, kas jaunāki par 30 gadiem, veicam aptaujas ar Iekšlietu ministrijas un Kalabrijas reģiona atbalstu par nepilngadīgu migrantu vidi Dienviditālijā vai Centrālajā Itālijā. 2010. gadā Prometeo īstenoja projektu jaunatnes jomā Kalabrijas Redžo “Let’s Know”, lai izveidotu spēcīgu tīklu starp Vidusjūras valstīm. 2009-2013. gadā mēs organizējām apmācību kursu SALTO – Pārskats par Vidusjūras vidi un mācīšanas metodoloģijām, 2010.–2014. gadā organizējām “Starpkultūru apmācību pret rasismu un izglītībai labvēlīga politikas veicināšanu”, 2010.-2015.gadā izstrādājām mācību kursu augstskolām un skolām “Profesionālās prasmes vadītāju izglītībā”.
Prometeo veicina kultūras apmaiņu un sociālo integrāciju pieaugušajiem un profesionāļiem, kuri dzīvo pārrobežu reģionos, piemēram: Azerbaidžānā, Armēnijā, Gruzijā, lai veicinātu Eiropas Savienības principus un Eiropas identitāti, kā arī sadarbību jauniešu nodarbinātības jomā.
Darba ministrija ir atzinusi Prometeo kā organizāciju cīņā pret rasismu un migrantu integrācijas veicināšanā. Redžo Kalabrijas province Prometeo ir atzinusi par organizāciju, kas iesaistīta vides izglītībā; Izglītības ministrija to ir atzinusi kā izglītības nodrošinātāju skolu personālam – skolotājiem un direktoriem. Kalabrijas reģions un Sicīlijas reģions Prometeo ir atzinusi par sertificētu profesionālās izglītības centru. Mūsu faktiskā pieredze ir pieaugušo un jauniešu projektu īstenošana: sadarbība ar kaimiņvalstīm. Eiropas projektu īstenošana motivēja mūs piedāvāt mācību un pieredzes apmaiņas iespējas partneriem dažādos jautājumos, lai palīdzētu nākamajām paaudzēm profesionālajā orientācijā, piedāvājot ilgtspējīgas un tūlītējas darba iespējas un veidus, kā risināt vides un sociālās problēmas ikdienā saskaņā ar Eiropas standartiem un identitāti. Kalabrijas reģionā mēs nodrošinām pieaugušo izglītību, vispārējo vidējo un profesionālo izglītību sporta, biznesa un skaitļošanas jomā. 2006. gadā mums ir piešķirts ISO 9001:2000/2008 kvalitātes sertifikāts.
Prometeo specializējas profesionālajā izglītībā, personāla atlasē, ciktāl tas attiecas uz novērtēšanas procesu, neformālajā un e-mācībā. Prometeo strādā, lai veicinātu un nodrošinātu profesionālas un personīgās izaugsmes iespējas pieaugušajiem un jauniešiem, īpaši tiem, kuriem nepieciešamas pārmaiņas, lai varētu strādāt vai paaugstināt savu nodarbinātības līmeni.
09 Pārskati par pieaugušo izglītības situāciju
Pārskati par pieaugušo izglītības situāciju Latvijā, Lietuvā, Igaunjā un Itālijā ir sagatavoti kā daļa no Erasmus + programmas līdzfinansētā projekta “Pašvaldības, kas atbalsta pieaugušo izglītību” (MSAE) intelektuālajiem rezultātiem. Projekts tiek īstenots laikā no 2020. līdz 2022. gadam.
Šie pārskati sniedz ieskatu pieaugušo izglītības pašreizējā situācijā Latvijā, Lietuvā, Igaunjā un Itālijā, kas ļauj salīdzināt situāciju projekta partneru valstīs.
Pārskatiem ir vairākas nodaļas. Pirmajā nodaļā raksturota iedzīvotāju struktūra, vecuma grupas, nacionālās grupas un iedzīvotāju blīvums, jo tas ietekmē izglītības sistēmu, izglītības piedāvājumu un pieprasījumu.
Otrajā nodaļā aplūkota pastāvošā pieaugušo izglītības prakse, dažādi pieaugušo izglītības organizēšanas modeļi, raksturots dažādu pieaugušo izglītības piedāvātāju ieguldījums pieaugušo izglītībā.
Trešajā nodaļā aprakstīts atbalsts pieaugušo izglītībai, kā arī pieaugušo izglītības stratēģijas un normatīvais regulējums.
Pārskatu noslēgumā identificētas pieaugušo izglītības stiprās, vājās puses, iespējas un draudi – dota SVID analīze.
MSAE PI Situacijas parskats Lietuva
MSAE PI situacijas parskats Igaunija
MSAE PI situacijas parskats Italija
10.Pieauguši izglītības labās prakses
Pieaugušo izglītības labo prakšu apskats Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Itālijā ir sagatavots Erasmus+ projekta “Pašvaldības atbalsta pPieaugušo izglītību” ietvaros.
Projekta mērķis ir attīstīt un palielināt pašvaldību lomu pieaugušo izglītības atbalstīšanā, lai veicinātu lielāku pieaugušo līdzdalību izglītībā. Katrs partneris ir sniedzis labās prakses aprakstu par savu konkrēto pieredzi pieaugušo izglītības veicināšanā, norādot izmantotās metodes un ieguvumus pašvaldībām.
Latvijas Pieaugušo izglītības apvienība atspoguļo pašvaldību divu dažādu pieugušo izglītības atbalsta modeļu praksi.
Lietuvas Pieaugušo izglītības apvienība dod detalizētu un iedvesmojošu ieskatu ikgadējo pieaugušo izglītības nedēļu organizēšanā, pieaugušo garīgās un fiziskās veselības veicinošās aktivitātēs Panevēžu un Jonišķu pašvaldībās.
Igaunijas Pieaugušo izglītotāju apvienība “Andras” apraksta kā Igaunijā darbojas pieaugušo izglītības koordinatoru tīkls, analizē reģionālās sadarbības semināru lomu pieaugušo izglītības problēmu risināšanā un stāsta par Tallinas Tautas skolas ilgadējo darbību.
Itālijas pieaugušo izglītībā iesaistīta apvienība “Prometeo” dalās ar Montessori metožu izmantošanu pieaugušajiem un par virkni jauninājumu, kas atvieglo cilvēku atgriešanos izglītībā, lai labāk iekļautos darba tirgū.
MSAE PI Labaa prakse Jaunpilii
MSAE_Lietuvas pieaguso nedelas labā prakse
MSAE_Lietuvas laba prakse Panevezis Joniskis Trakai
MSAE PI tiklosanas seminaru laba prakse Igaunija
MSAE PI Koordinatoru tikla laba prakse Igaunija
MSAE Tautskolas laba prakse Igaunija
MSAE PI laba prakse Italijaa Montessori pieaugusajiem
MSAE PI Leonardo da Vinci centra laba prakse Itallijaa.doc
11. Digitalizācijas jautājumi
Pārskati par digitalizāciju un iedzīvotāju digitālo kompetenci ir sagatavoti kā daļa no Erasmus + programmas līdzfinansētā projekta “Pašvaldības, kas atbalsta pieaugušo izglītību” (MSAE) intelektuālā rezultāta. Projekts tiek īstenots laikā no 2020. līdz 2022. gadam.
Šie pārskati sniedz ieskatu pašvaldību digitalizācijas jautājumos un iedzīvotāju digitālajā kompetencē Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Itālijā.
Pārskatiem ir vairākas nodaļas. Pirmajā nodaļā tiek pamatota digitālo prasmju nozīmība, analizēta Latvijas un partneru valstu digitalizācijas situācija Eiropas kontekstā, pašvaldību saziņa ar iedzīvotājiem e-vidē, klientu apkalpošanas centru darbību, digitālo tehnoloģiju izmantošana uzņēmumos.
Otrajā nodaļā analizētas atsevišķu Latvijas Lietuvas, Igaunijas un Itālijas novadu iedzīvotāju digitālās prasmes un iedzīvotāju viedoklis par pašvaldības mājas lapu.
Pārskata nobeigumā var iepazīties ar kopsavilkumu un secinājumiem.
MSAE Digitalizacija un iedzivotaju digitala pratiba Latvijaa
MSAE Digitalizacija un iedzivotaju digitalas prasmes Lietuvaa
MSAE Digitalizacija un iedzivotaju digitala pratiba Igaunijaa